zivs - Komentāri

Par vārdu skanējumiem, fonētiski un (manā prātā) konotācijās. Apskatot tikai pāris jocīgos vārdus, un neizvēršoties, jo pamodos no nomiedža, bet jāskalda tālāk.

Vīrs – čo za hūnija? Kas tas vispār bija, ko tikko dzirdēju?
Sieva – tikpat briesmīgi, kaut ir viens cilvēks, kam teicu, ka man negrieztu ausīs, ja es viņu tā varētu saukt. Tas ir unikāls, nesaprotams izņēmums;
Vīrietis, sieviete – neatveram pat apskatīt, izmetam;
Муж – glābties, slēpties;
Жена – vairāk konotācija, fonētiski ciešami;
Мужчина, Женщина – nu so so, bet abiem ir matainas olas, aiz kurām pagrābt;
Husband – atkal hūnija. Cik ilgi un cik cilvēki, kādos stāvokļos to domāja? Šķiet, tur drīzāk ir jābūt 5 gadu atturībā, nevis normālā, bet tādā, kad katra diena ir reāls pārbaudījums, nesasist visu pa ceļam. Respect. Viņiem galu galā ir bijis Šekspīrs;
Wife – so so, drīzāk konotācija;
Woman – fonētiski kā Jim Morrison ar bārdu;
Man – neapskatīts.
Kā viņi izturās un uztver cilvēkus, ja ar šādiem vārdiem apzīmē?

Vienīgie, kam skan sexy, ko zinu, ir franči.
Femme – mmm. Garus matus femmei var ķemmēt, ilgi, lēnām ķemmēt;
Homme – noslēpumains. Mapatam Francijā acis izdegtu, bet par viņa dilemu varbūt nākamreiz.

Viss pārstrīpots, jo aizmirsu par igauņiem. Bijām izbraucienā uz Saaremā, un mazā veikaliņā skaidroju, ka sieviete nevienā valodā neizklausās tik skaisti. Tajā klusajā veikaliņā, ar karstas vasaras plaukstas nospiedumu uz stikla vitrīnas atstāju to, ko jebkad biju gribējis pateikt igauņiem. Kundzītes neko. Izgāju ārā. Tikai LV, šaurā lokā to saprot.
Pa paradumam, kā mājās LV, kad nomaldījies lielveikalā, saukt, saliekot plaukstas tūtiņā "naai-steee!". Atskrien steigšus pēc laika, saklausījusi, noklusina, "ko tu dari? iedomājies, tu pa visu veikalu sauc "siee-viee-tee!". Ouch, neiedomājos.
Un naiste vispār ir locījumā, ne nominatīvā. Femme konkurē.