3.. Maijs, 2023 | 20:30
cibiņš ≡: zivs
Laikā, kad bija tv raidījums Lifc, ļoti interesējos par spokiem. Nu, par īstiem spokiem. Naivajam neļāva uzzināt joprojām, un labi.
Noticēju Freidenfelda humoram, un saspicējis ausis, klausījos, jo runā par spokiem, pat biju ierakstījis lentiniekā.
Intervēja veci "..bija bail iet pagrabā" Es tāds, tūlīt būs. "..jo tur bija vīna daudz daudz". Pat es sāku aizdomāties, ka laikam tomēr stāsts nav par spokiem. Kas tas bija?
Believe me, es tiešām ticēju, pirms zināju, kas ir Fredis.
Vecmāmiņu ierakstīju, intervēju par spokiem. Kaut kur ir lenta, varbūt vairs nav nolasāma.
Viņa stāstīja, ka mežā kāds brauc (kariete, vai), un tad izrādās, nekā nav. Viss info par spokiem manā dzīvē, ja neskaita spoguļa melnās dāmas, rundāles.
Rundāle, un ir jau stāstīts, bet, iespējams, neviens neklausījās.
Grundge laikā, palikām Rundāles restauratora apartamentos, senajā piemājā pirms pils, neatceros ēkas uzdevumu pils kompleksā.
Bija stāsts, ka tolaik kāds augstmanis dragājis ar zirgiem mājās, un uz pils galvenā tiltiņa nobraucis savu mazo meitiņu. Dažreiz pusnaktī varot redzēt to stāstu uz tiltiņa.
Toreiz ap 1995, izklaidēju ne tikai sevi. Neviens nenāca līdzi, jo tikai man bija pēriens par spokiem. Vasaras nakts stipra lietusgāze. Izgājis pirms pusnakts, mirkstot savās noplēstajās grundge drēbēs, pacietīgi gaidīju tuvumā tiltiņam.
Apstājās tikai vienīgā mašīna uz attālā ceļa, diezgan stipri attāla, ka varēja redzēt tikai auto gaismas, kuras stāvēja un karsējās lietū. Viņi tiešām laikam nodomāja, ka fāk beidzot redz kādu leģendāro no Rundāles spokiem.
Noticēju Freidenfelda humoram, un saspicējis ausis, klausījos, jo runā par spokiem, pat biju ierakstījis lentiniekā.
Intervēja veci "..bija bail iet pagrabā" Es tāds, tūlīt būs. "..jo tur bija vīna daudz daudz". Pat es sāku aizdomāties, ka laikam tomēr stāsts nav par spokiem. Kas tas bija?
Believe me, es tiešām ticēju, pirms zināju, kas ir Fredis.
Vecmāmiņu ierakstīju, intervēju par spokiem. Kaut kur ir lenta, varbūt vairs nav nolasāma.
Viņa stāstīja, ka mežā kāds brauc (kariete, vai), un tad izrādās, nekā nav. Viss info par spokiem manā dzīvē, ja neskaita spoguļa melnās dāmas, rundāles.
Rundāle, un ir jau stāstīts, bet, iespējams, neviens neklausījās.
Grundge laikā, palikām Rundāles restauratora apartamentos, senajā piemājā pirms pils, neatceros ēkas uzdevumu pils kompleksā.
Bija stāsts, ka tolaik kāds augstmanis dragājis ar zirgiem mājās, un uz pils galvenā tiltiņa nobraucis savu mazo meitiņu. Dažreiz pusnaktī varot redzēt to stāstu uz tiltiņa.
Toreiz ap 1995, izklaidēju ne tikai sevi. Neviens nenāca līdzi, jo tikai man bija pēriens par spokiem. Vasaras nakts stipra lietusgāze. Izgājis pirms pusnakts, mirkstot savās noplēstajās grundge drēbēs, pacietīgi gaidīju tuvumā tiltiņam.
Apstājās tikai vienīgā mašīna uz attālā ceļa, diezgan stipri attāla, ka varēja redzēt tikai auto gaismas, kuras stāvēja un karsējās lietū. Viņi tiešām laikam nodomāja, ka fāk beidzot redz kādu leģendāro no Rundāles spokiem.