sirds siltuma ubadziņš

pēc 6 minūtēm man būs vārīta ola.

ja man būtu lieki santīmiņi, es gan citiem iedotu

mani izdzina. es ļoti turējos pretī, pat iebāzu roku eņģēs un spiedzu, bet mani ar slotaskātu sita pa pirkstiem - es tā baidījos, ka trīcēju uz sliekšņa un raustījos, un, kad durvis tomēr aizvērās, vēl bez spēka turpat vārtījos un tikai daudz vēlāk sāku iet kaut kur, bet nevienu nesatiku. tobrīd dikti sala, lai gan ārā ir vasara. es tagad patiešām esmu sirds siltuma ubadziņš.

no rīta. kad spīd saule, varētu padomāt, ka sirds siltums nav tik nepieciešams, bet gaiss tad vēl nav iesilis, un gribas ar kādu padalīties, bet gribas arī kaut ko saņemt, vismaz saņemt iespēju kaut ko saņemt. sirds siltums ir vajadzīgs.

un tagad man ir bail pat tad, kad santīmiņi ir.