sirds siltuma ubadziņš

aiz vernadiņas jāuzvelk pīpīši

tetovējumus taisa mīkstie; īstie lauž kaulus

pārdevu miķeli par vienu rubuli rubuli
lai viņs ar pilsētas preilenēm gurķoties iet

blec

slikti slikti

izlejamais lietiņš
zelta sietiņs
murmanskas dēlītis
divas mēlītes

tāpēc, ka man rokas iet pa gaisu tad, kad sirds lēkā no prieka, bet tagad tās mazliet nelēkā.

stulbiņi!

mani padzina no dzirnavām, sauca par sušķi.

maz dūrieniņš un ieplūst siltumiņš

kad neviena nav mājās, es berzējos gar plītiņu

es esmu dzimis Āfrikai.

tevi mīlēt ir pavisam viegli, jo tu esi skaista

un tagad man ir bail pat tad, kad santīmiņi ir.

no rīta. kad spīd saule, varētu padomāt, ka sirds siltums nav tik nepieciešams, bet gaiss tad vēl nav iesilis, un gribas ar kādu padalīties, bet gribas arī kaut ko saņemt, vismaz saņemt iespēju kaut ko saņemt. sirds siltums ir vajadzīgs.

mani izdzina. es ļoti turējos pretī, pat iebāzu roku eņģēs un spiedzu, bet mani ar slotaskātu sita pa pirkstiem - es tā baidījos, ka trīcēju uz sliekšņa un raustījos, un, kad durvis tomēr aizvērās, vēl bez spēka turpat vārtījos un tikai daudz vēlāk sāku iet kaut kur, bet nevienu nesatiku. tobrīd dikti sala, lai gan ārā ir vasara. es tagad patiešām esmu sirds siltuma ubadziņš.

ja man būtu lieki santīmiņi, es gan citiem iedotu

pēc 6 minūtēm man būs vārīta ola.

es gribētu, lai visi cilvēki man iemet pa kapeiciņai, lai es varētu viņus mīlēt pretī