sirds siltuma ubadziņš

mani izdzina. es ļoti turējos pretī, pat iebāzu roku eņģēs un spiedzu, bet mani ar slotaskātu sita pa pirkstiem - es tā baidījos, ka trīcēju uz sliekšņa un raustījos, un, kad durvis tomēr aizvērās, vēl bez spēka turpat vārtījos un tikai daudz vēlāk sāku iet kaut kur, bet nevienu nesatiku. tobrīd dikti sala, lai gan ārā ir vasara. es tagad patiešām esmu sirds siltuma ubadziņš.