zirgs' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Friday, October 19th, 2007

    Time Event
    1:17a
    ne jau mums labais tiek atņemts vai nedots. sliktais, nederīgais. vai arī atņemts tiek tāds labais, bez kura pats labāks kļūsti.
    triviāli pateicu, bet tāda nu šī patiesība ir - vienkārša un garlaicīga. plakana un salkana.
    1:39a
    Ēnu teātra dalībnieks. Bezpalīdzīga sajūta. Taču zinu,ka kaut kad,varbūt pēc gada,būs spārnišķības sajūta. Pagaidām rūgtums. Tagad pat ir tā,ka es būtu laimīgs,ja manis vispār nebūtu. Vai arī,ja es bērns būtu. Vai ja man bērns būtu. Citādi tik ļoti uz sevi centrējos,ka pazūdu tumsā. Man vajag kādu par ko drusku rūpēties. Kādu,kas nevienam nav vajadzīgs. Apčubinātos un apčubināmos nevajag. Vajag tādu,kas kā ielas kaķis. Atkal līst,bet nav neviena,ko glābt.
    8:13a
    atkal normāls esmu.
    nevajag jaukt pazemību ar pazemošanos.
    saulains rīts. ko gan vēl citu vajag, ja neko citu nevajag.
    9:32a
    Esmu samierinājies ar draudziņu aiziešanu viņpus kalna,sašķaidījis ilūziju saldo 'graņonku',it kā būtu dabūjis sitienu ar elektrību pa ribstarpi,tāda mākslīgā defibrillācija,un viegluma vietā tagad ir smagums. Kamēr kauju savas iekšējās vistas, tikmēr pa vietējo ezeru peld trīs gulbji, ja varētu iegūt tādu mieru...
    9:33a
    Man ir slima galva, pats gan diezgan vesels
    9:36a
    'voltage dance steps' pa smadzeņu apvalku kā pa piedegušas tējkannas vāku. Es paklupis, tagad kūpu
    9:48a
    Rudmatainie koki atbalsojas manī kā priecīgi šķindoša nauda. Rudens dārglietu lādīte. Tāpat kā tā lādīte, ko redz naktīs, lidmašīnai paceļoties vai nolaižoties,kad visas pērles un dārgakmeņi viz tumsā.
    10:46a
    tikko nācu uz darbu, un varavīksni redzēju. pēkšņi sākās lietus, brīnījos, ka lietus var būt tik smalks, atgādināja tādu, par kādu latv.t.dz.teikts - "sidrabiņa lietiņš lija", es pat skatījos, vai tas nav sniegs, nē,lietus. pēc tam desertā varavīksne. prieks.
    1:56p
    sajūta, ka nāk virsū slimība. tā ir vienmēr, tiklīdz satrakojos, tā sāk sāpēt kakls. par galvu šaubu vispār nav.
    10:05p
    Izrāvu interneta vadu,tagad ātri uzklabinu no telefona. Negribu rakstīt sms,kurām nepienāk atbildes, negribu skatīties vēstuļu kastītēs kā tukšās acīs. Nodošos pilnībā grāmatām.
    10:21p
    Ļoti sāp galva un kakls,bet tas jau tikai ķermenis. Reizumis gribas nomirt, reizumis tas ir vienīgais, ko gribas, taču brīži, kad esmu laimīgs, ka dzīvoju, ir biežāk. Galu galā arī asaras dzīvei piedien, nav taču nemitīgi smiešanās svētki. Es nesalūstu, tikai cietāks kļūstu, bet nāks diena,kad atkal kusīšu,no tā man neaizbēgt. Esmu banāls,un tas ir mans mierinājums, ja spēju atrast banalitātes,tad izturēšu.
    11:29p
    rezumējot, esmu sev par daudz, esmu šizofrēniski sapmumpurojies, bet manī pašā, citējot dziesmu, sapumpurots zars nezied
    11:43p
    un piepeši kļuva mierīgi, zinu, ka mānīgi, jo miers neatnāk, kad tam uzsvilpj
    11:46p
    pilnai pseidolaimei pietrūkst zaļa salātlapa. ļoti, ļoti sakārojās apēst salātlapu, mmm, ņamm, a ņetu

    << Previous Day 2007/10/19
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba