| agri paliek tumšššššššššs |
|
| 07:58pm 02/11/2021 |
| |
agri paliek tumšs. gaidu autobusu uz mājām pieturā pie mākslas muzeja. ir pārāk skaļi. daudz mašīnu uz ielām. diez, kur tās visas brauc. droši vien, ka mājup. tāpat kā es.
tā kā būtu laiks saņemties. aiziet gulēt laicīgi. mosties laicīgi. saklāt no rīta gultu. izstaipīties. dzert vairāk ūdeni.
cenšos sevi pārlieku nevainot, ka tomēr tā (pagaidām) nesanāk. atgādinu sev, ka tas jau ir labi, ka mostos vienpadsmitos nevis četros pēcpusdienā kā vēl kādu gadu-divus atpakaļ. atgādinu sev, ka tagad (principā) katru dienu atceros vismaz vienreiz kārtīgi paēst. ka aizeju gulēt ap vieniem-diviem nevis piecos no rīta. ka dodos uz darbu. ka atrodu laiku arī draugiem. ka viss ir kārtībā.
visu vajag pamazām. soli pa solītim. pat ja brīžam kāds solis tiek sperts uz atpakaļu. galvenais ir turpināt.
tomēr ir mazliet grūti. kaut kas man uzglūn - brīžam raizes, brīžam skumjas. ir dienas, kad ļoti sāp. un gandrīz visas dienas no rītiem es negribu celties. es varu būt jau principā pamodusies, bet ar visiem spēkiem centīšos turēties pie pēdējās sapņa driskas, jo tur viss ir vienkārši. sapņos es neizjūtu vainas sajūtu vai vilšanos vai sarūgtinājumu (lielākoties). sapņos es varu satikt ikvienu un nav grūti.
un es pat nezinu, kāpēc nomodā ir tik grūti. jo it kā viss ir kārtībā. bet LIEKAS, ka nav. ka ir jāattaisnojas, jāatvainojas, jāsalabo, jānožēlo. 08:08. ievēlies vēlēšanos (paldies, ka viss ir kārtībā paldies par draugiem paldies par šo dzīvesvietu un darbu paldies). Arī tumsa nomāc. Man jau ir pieriebusies tumsa, bet vēl nav pat sākusies ziema. ik gadu es aizmirstu, cik ļoti man noriebjas ziema, cik ļoti noriebjas tumsa.
un kopumā nav jau ne vainas ziemai. var skatīties filmas. var atpūsties. nav jāuztraucas, ka kaut ko palaidīsi garām (jo nekas īsti nenotiek). nu, īpaši pēdējos gadus. (un tomēr pārlieku ātri satumst. es pamostos, pastrādāju, dodos mājās un ir jau tumšs un ir jau vakars bet nav nemaz pienācis laiks iet gulēt jo patiesībā ir diezgan agrs, vienkārši ir tik tumši).
kad esi gadiem dzīvojis ar depresiju, tad ir grūti atpazīt, kad tā atgriezusies. jo pie tik daudz kā jau ir pierasts. šķiet normāli būt nogurušam, šķiet normāli neko negribēt, gulēt un skumt. grūti nošķirt, kur beidzas vienkāršs pagurums un kur sākas nospiedoša nomāktība. kā tādi viļņi nāk, nevienmērīgi. dažas dienas ir labāk, citas es pamostos un jau ir nelabi. bet varbūt tas ir ziemas miegs. bet varbūt cilvēks nav piemērots polārajai ziemai. es nezinu.
es cenšos novērtēt visu, kas man ir, bet es turpinu justies nemierīga un nomākta. turklāt mani nomoka bezmiegs bet es vairs negribu dzert miega zāles. diez, kā šonakt aizmigšu un cikos. es nemāku aizmigt. es sāku satraukties un domāt un pārdomāt un nevaru rimties. kaut kā jānovērš sev uzmanība. jāskatās video līdz acis līp ciet sešos no rīta vai jādzer, līdz uznāk miegs. diennakts ir pārāk īsa, man miegs neuznāk tik ātri, kā vajadzētu. no otras puses, es arī mostos ap 11. un ja cilvēks var būt normāli nomodā kādas 18 stundas tad skaidrs, kamdēļ vien sešos no rīta es varu aizmigt. vajadzētu celties sešos no rīta. bet es nevaru.
labi.
atā. |
|
| |
|
Read 2 - Post |
| |
|
|