es nezinu ko sacīt   
06:08am 18/07/2021
  es esmu tik apjukusi par to, ko dzīve ar mani pēdējā laikā dara.
viss ir kā sapnī. viss notiek tā, kā nekad parasti nenotiek. tieši, kā sapnī.

es kaut kādā grāmatā lasīju, ka tad, kad tu esi gatavs brīnumam, tad tas notiek, bet, tā kā tu esi tik gatavs, tu to pat neuztver kā brīnumu. jo tā vienkārši notiek.

es esmu ļoti aizkustināta.

es esmu ļoti aizkustināta.

es esmu ļoti aizkustināta.

es nezinu, kā es jūtos. es nezinu, kā ir pareizi justies. es neko nedarīšu.

reiz kāda sieviete autobusā man teica, ka dzīve notiek kā viļņi. brīžam tev pašam kaut kas proaktīvi ir jādara, citkārt viņa pati notiek. vilnis tevi pārskalo. tu neko tur nevari darīt.
un tagad ir tas vilnis.

ir brīnumu laiks. ir sapņu laiks.

mēs peldam.

buļ buļ.

kas gan vēl notiks?

man ir tāda sajūta, ka es pat nevaru iztēloties. un pat nemēgināšu - tas sķiet nešķīsti. brīnumi nāk paši, pirms tos izdomā
 
    Post
 
   
06:21am 18/07/2021
  aiz-kustināts solis
tu paklūpi bet nenopurini putekļus
apsēdies uz zemes un skaties kā tie vizuļo gaismā
varbūt tas ir tas
par ko mēs nerunājam

sieviete autobusā man saka
ka dzīve ejot kā viļņi iet
un kad tie tev skalojas pāri
tur tu stāvi

tur tu paliec

ir jāļauj ūdenim paņemt malku pretī
mūsu ādas ir slapjas mēs
saspiežam sviedrainas plaukstas
pāri kā baznīcas tornis tas vilnis

un tad jau uz sēkļa
sausi līdz ceļiem
es neteikšu
tikai ievilkšu smiltīs zīmi

te mēs bijām
un pāri mums skalojās vilnis
un mēs no tā neaizbēgām
 
    Post
 
   
06:31am 18/07/2021
   
    Read 1 - Post