es nezinu ko sacīt |
|
06:08am 18/07/2021 |
|
es esmu tik apjukusi par to, ko dzīve ar mani pēdējā laikā dara. viss ir kā sapnī. viss notiek tā, kā nekad parasti nenotiek. tieši, kā sapnī.
es kaut kādā grāmatā lasīju, ka tad, kad tu esi gatavs brīnumam, tad tas notiek, bet, tā kā tu esi tik gatavs, tu to pat neuztver kā brīnumu. jo tā vienkārši notiek.
es esmu ļoti aizkustināta.
es esmu ļoti aizkustināta.
es esmu ļoti aizkustināta.
es nezinu, kā es jūtos. es nezinu, kā ir pareizi justies. es neko nedarīšu.
reiz kāda sieviete autobusā man teica, ka dzīve notiek kā viļņi. brīžam tev pašam kaut kas proaktīvi ir jādara, citkārt viņa pati notiek. vilnis tevi pārskalo. tu neko tur nevari darīt. un tagad ir tas vilnis.
ir brīnumu laiks. ir sapņu laiks.
mēs peldam.
buļ buļ.
kas gan vēl notiks?
man ir tāda sajūta, ka es pat nevaru iztēloties. un pat nemēgināšu - tas sķiet nešķīsti. brīnumi nāk paši, pirms tos izdomā |
|
|
|
Post |
|
|
|
06:21am 18/07/2021 |
|
aiz-kustināts solis tu paklūpi bet nenopurini putekļus apsēdies uz zemes un skaties kā tie vizuļo gaismā varbūt tas ir tas par ko mēs nerunājam
sieviete autobusā man saka ka dzīve ejot kā viļņi iet un kad tie tev skalojas pāri tur tu stāvi
tur tu paliec
ir jāļauj ūdenim paņemt malku pretī mūsu ādas ir slapjas mēs saspiežam sviedrainas plaukstas pāri kā baznīcas tornis tas vilnis
un tad jau uz sēkļa sausi līdz ceļiem es neteikšu tikai ievilkšu smiltīs zīmi
te mēs bijām un pāri mums skalojās vilnis un mēs no tā neaizbēgām |
|
|
|
Post |
|
|
|