degeneretu ekstravertu asinainas asaras   
02:01am 23/04/2020
  hmm....jā, šis man lika patiesi saprast, ka uzskatu ekstravertu/intravertu nodalījumu par absolūtu infantilismu, ja to uztver par polāru balts/melns attiecību. patiesībā galējs ekstravertisms, tāpat, kā intravertisms, pilnīgi noteikti (man šķiet) ir patoloģiska novirze, jo sēdēt tikai mājās un šņukstēt/šņākt uz cilvēku eksistenci vienā fiziskajā platformā ar pašu ir prost skumji (un neveselīgi) tāpat, kā bēgt no mājām, kā uguns, cenšoties ik vakaru novilkt un izslaukt līdz pēdējam starp cilvēkiem ir ārprāts, bailes, varbūt vientulība, nezinu, nedomāju, ka arī tas ir veselīgs, ja vien tu neidentificējies ar kādu ārprātīgu ģēnija/māxlinieka/avantūrista/bohēmista tropu, un tādā gadījumā, es nevaru pārmest, tāpat nevaru pārmest tev, ja tu pielūdz vientulību jo esi ieņēmis prātā un pieņēmis vientuļā dzejnieka/nīdēja/kaut kur prom lomu.
hz
 
    Read 3 - Post
 
terapija_1   
03:39am 23/04/2020
  man tagad ir terapeite. mēs runājam skaipā.
viņa man palīdzēja ieraudzīt, ka visas manas dzīves galvenās problēmas griežas ap vienu, noteicošo motīvu - brīvību.
nav jau tā, ka es to nepavisam nezināju. bet šo to es nebiju savilkusi kopā.
kā piemēram, savu aizvainojumu pret cilvēkiem, kurus es izbesīju kā runātīgs bērns, un kuri lika man klusēt bet darīja to tā, ka ilgākam laikam paejot, sāku izjust vainu kaut no domas par īpašu sevis eksplicēšanu sabiedrībā.
un savas dusmu lēkmes, kurām es ļaujos, jo tas ir viens no tiem īsajiem brīžiem, kuros es uz brīdi jūtos pavisam brīva, jo dusmas - tas taču ir tik patiesi. ne jau to cēlonis, bet tā absolūtā atdošanās sajūtai.
un es ieraudzīju savu lepnumu un savu milzīgo, milzīgo aizvainojumu un no tā augošo aizdomīgumu un uztraukumu.
es esmu iestrēgusi sašķaidītā laika līnijā, es zinu pat, cik man bija gadi, kad notika lūzums - pieci.
un manā prātā vienmēr iezīmējies šis asais nošķīrums starp prieku un brīvību un bezrūpīgumu, un tad - sastingumu, bailēm, kaunu, tukšumu, aizvainojumu.
man vienmēr paticis dramatiski domāt, ka tas ir saistīts ar mana patēva pašnāvību tajā pat vecumā, bet tā ir tikai sakritība. pārāk daudz lietu vienlaicīgi sabruka tajā gadā.
es neko no tā gada neatceros. balts tukšums.
 
    Read 7 - Post
 
shodien terapijaa runaajaam par kaunu   
03:04pm 23/04/2020
  glāze auksta ūdens
kauns ko nodod māte
meitai

pulksteņa pendele
tavas dusmas
manas dusmas
klusas
 
    Post
 
kaut kur pasaulee vienmeer kaads dzimst   
05:40pm 23/04/2020
  man ir nereaali bail no dzemdiibaam un slimniicaam. Vai vispaar - instituucijaam kaa taadaam. Kaut kas tik baismi mehaanisks, necilveeciigs, drausmiigs ir tajaa cilveeks=dati, cilveeks=statistika, cilveeks=kaartas numurinjsh pasaulee.
es domaaju par sievieteem, uz kuraam dzemdiibu namos kliedz vecmaates, lai vinjas aizveras un sanjemas, un man paliek nelabi.
pasaule ir briesmiiga kad tu esi noguris un viilies.
 
    Post