| |
|
| 01:20am 09/08/2018 |
| |
mana vecvecmāmiņa mirst.
vienīgie vārdi, kurus viņa var pateikt, ir "jā", "nē" un "man sāp"
viņa sver mazāk, kā mana mugursoma
viņa guļ, sarāvusies embrija pozā, un, palagu neskaitot, viņas kaulus klāj tikai bāla, sausa āda.
es skatos, kā viņa ēd ķiršu ķīseli, un baidos, ka viņa aizrīsies ar kādu no kauliņiem. mana vecmamma saka, ka viņai vēl ir palicis prāts. viņa var izspļaut ķiršu kauliņu. viņa var atteikties no kefīra glāzes.
man šķiet, ka viņa nemaz nemana, ka es atrodos telpā, bet dodoties prom es viņai tāpat pamāju.
viņa atmāj. |
|
| |
|
Post |
| |
| domraxts |
|
| 01:28am 09/08/2018 |
| |
beidzot piepildījās mans kopš bērna kājas lolotais sapnis - es aizbraucu ar draugiem kempingā.
es par to biju daudz domājusi, daudz sapņojusi, un šiem sapņiem bija tāda pati enerģija kā fantas reklāmvideo no 2000 gadiem.
mēs braucām ar laivu. tas ir, es izmantoju savus 55 kilogramus un gandrīz permanenti okupēju laivas labāko - smailāko - galu, tikmēr puiši minās vietām lai airētos. par sodu (vai kā samaksu) es tinu cigaretes un vārīju tēju. es pieņemu, ka darbu sadale bija absolūti nevienmērīga, bet es apsolos nākošgad tikt pie makšķerauklas un sagādāt arī vakariņas.
bija naktis, kad nemaz nebija vēja. tajās naktīs nevarēja redzēt zvaigznes. tajā naktī. mēs izbraucām tumsā ar laivu un apstājāmies ezera vidū un tur arī palikām. ūdens bija silts - siltāks kā gaiss un siltāks kā āda. laivai kustoties mēs iemērcām kājas ūdenī un ļāvām tām peldēt līdzi laivai. naktīs kad bija vējš, bija arī zvaigznes. lielie rati un mazie, oriona zvaigznāji un satelīti, lidmašīnas un polārzvaigznes. zvaigznes kas mānījās, brīžiem stāvēja brīžiem kustējās
dienas laikā gatis mēdza izkāpt no laivas, un peldēt, ar rokām turoties pie laivas aizmugures. dienā mēs aizbraucām līdz lielam, baltam, niedrēs ieskalotam kokam, tur pieāķējām laivu un domīgi pīpējām un redzējām, kā kokam zem ūdens apkārt apaudzis liels zaļš pirkstains fungus.
vienu dienu atplauka baltās ūdensrozes - visos līkumos tās ziedēja bariem. citas dienas atvērās dzeltenās.
dažkārt mēs sēdējām uz laipiņas un skatījāmies kā cauri ūdenszālēm peld mazas zivis. dažreiz viņas skrubināja mūsu kājas.
niedrājos es atradu upes mētras. jau pirmajā dienā beidzās mūsu līdzpaņemtais ūdens, tāpēc lietošanai mēs vārījām ezera ūdeni. viņš negaršoja labi, tāpēc mēs viņu vārījām tējās. līdz ar upesmētrām mēs dzērām arī no pilsētas atvestus savvaļas kāpostu, kuram ir viegla narkotiska iedarbība, vai arī damianu, kurš ir dabīgs afrodiziaks. es mēģināju viņu arī pīpēt, un visi uz mani ļoti par to dusmojās.
brīžiem lija lietus. tad mēs sēdējām teltī un spēlējām durakus līdz mums pieriebās. mēs gājām peldēt. mēs peldējām daudz. margo pārpeldēja pāri visam dziļezeram.
mēs peldējām arī naktī. pirmajā naktī mēs sadzērāmies moldīvu vīnu, ar rihardu metām kūleņus, un tad gājām peldēt. ūdens bija šausmīgi silts. kā piens. kā silts piens. otrajā naktī mēs sadzērāmies baltu paku vīnu un braucām visi pieci ar laivu. tad es negāju peldēt. tad es vēmu krūmos un gulēju galvu atspiedusi margo klēpī. tajā naktī mēs sagaidījām rītausmu, un braucām ar laivu cauri baltai miglai.
pēdējā naktī mēs pie ugunskura palikām trīs, tāpat kā pirmajā. pamalē vilkās melni mākoņi, zibsnīja zibens un tālu tālu rūca pērkons. man bija bail, bet es gaidīju negaisu kā nāvi gaida tas, kurš to bijā, bet no tās nebaidās. bet negaiss mums aplīda apkārt.
vienreiz mēs cepām desas.
mēs vārījām espreso. un cirtām malku. un smaidījām. un pīpējām. un cepām pelnos kartupeļus.
mums pāri pār ceļu atpakaļ ejot pārskrēja buks. mazītiņiem radziņiem. |
|
| |
|
Post |
| |
| |
|
| 01:57am 09/08/2018 |
| |
vai tev reizeem nav taads baigais "pabuchoties ar beibeem" vaibs? |
|
| |
|
Post |
| |
| |
|
| 02:06am 09/08/2018 |
| |
sestdien mes laidisim uz pragu un tas bus tik nolapiti kruta tas nekas ka man nav daudz naudas ir vasara mees varam grauzt priezhu mizas un kjert vaaveres un apeest bezpajumtniekus, yolo!!!!!!:))) |
|
| |
|
Post |
| |
|
|