| |
|
| 05:35am 20/03/2018 |
| |
dažkārt man gribētos, kaut neviens no mums nekad nebūtu pazinis neviena cita, būtu tikai mēs, un mūsu mātes un tēvi, un mēs dzīvotu dziļi laukos, parastā koka mājā ar vaskadrānu pāri virtuves galdam un radio ar antenu, visu bērnību mēs būtu briduši pa tiem pašiem dubļiem un ganījuši tās pašas govis, zaguši tās pašas vistas un apmaldījušies tajās pašās trijās priedēs. mēs nebūtu radniecīgi, bet mūsu mājas būtu viena otrai pretī, un mūsu vecāki arī viens otru zinātu jau kopš bērnu dienām. visu dzīvi mēs nodzīvotu nezinādami par pilsētu vai smagām ambīcijām vai steigu, mēs pazītu tikai svelmi lēnās grūtās dienās, un vēju un mežonīgas vēja brāzmas un ziemas kas nepāriet. un uz mūsu pasaules nebūtu pilsētu un nebūtu arī valstu, mēs aizietu no mājām un uzsāktu jaunu dzīvi kalnos, es ganītu savvaļas kazas un jūs pūstu stabules, mēs pārtiktu no trušu gaļas un ogām un katru saulaino dienu pavadītu klinšu saulainajā pusē pievēruši plakstiņus un ļaudami lai seju apkož kaukāzu vējš
mūsu pierēs nebūtu rievas, jo nebūtu arī daudz, kur tiekties, un viss, kur varēja vēlēties tikt, bija aizsniedzams vai sasniedzams un laiks bija bezgalīgs kā liela
liela
jūra |
|
| |
|
Post |
| |
| |
|
| 05:48am 20/03/2018 |
| |
pavisam tuvu man esi tu kas
neaizskarams uz ko nevar
skatīties tieši ko
nevar saķert aiz rokas varbūt
tikai uz vienu
uz vienu
es nevaru to
un tu to arī
nevari
un nav mēs nav mūsējā
nav puses no kurām varētu ielenkt
un es domāju ka arī es
esmu perifērijā
bez atspulgiem cilpo saules zaķi
un tu
un (es?) sargāju tavas acis
(ir jāsargā)
no saules un tu esi
izplūdis tu
esi izplūdis tu
esi ieplūdis
samirka manas
manas piedurknes sāļas
peļķes uz palodzes
piespļautas rokas
mēs abi zinam to vietu kur
aizraujas
tu stāvi baznīcas zvanā
nomācies
uzsists zilums uz plānas ādas
mans
sapņu dilonis
sapņu dilonis
sapņu dilonis
sapņu dilonis
sapņu dilonis |
|
| |
|
Post |
| |
| |
|
| 06:37am 20/03/2018 |
| |
haha man arii patiik mariaana :-D |
|
| |
|
Post |
| |
|
|