| do sol mi re do |
|
| 04:26pm 17/11/2017 |
| |
17.11.
visas apkārtesošās skaņas šķiet izbīdījušas visu no manas galvas ārā. Visu - kā - iepriekšbijušo. Vien-bijušo. To, kas ir galvā, kad tur nav neviena cita (sveša vai savējā). To kas ir galvā un ir tur atnācis no iekšienes. To kas ir nevis registrētājs, bet drīzāk ap-registrētājs, varbūt grāmatvedis, visa-pa-plauktiņiem-salicējs.
Pēdējās nedēļas esmu putrā.
Tu, kā vienmēr, esi disonatīvs.
- Vai tas ir īsts vārds? -
Viņš saviebjas. Tas neizklausās pareizi, viņš saka.
- Bet vai tas varētu būt? Vai es varu izdomāt vārdu? Vai es varu personificēt disonansi?
Viņš parausta plecus, laikam jau. Laikam jau vari. Turpina spēlēt. Es nezinu, kā notiek skaņu meklēšana. Nevaru palīdzēt. Varbūt, ja runa būtu par vārdu meklēšanu, es varētu. Pēc pieredzes. Atpazīt punktus. Bet es nezinu, kā meklē mūziku. Nezinu, kā tev palīdzēt.
Esot tikai septiņas skaņas. Tradicionāli. do do do do do.
klausies šito
do sol mi re do
kā ulmaņlaiku māju durvīm
vakar liki man ēst griķus bet manās rokās neturējās dakšiņa vēlāk tu smējies un teici, ka kaut kur kādā brīdī es esot tev teikusi, ka esmu 'jau saglabājusi griķus'
solis priekšā pakaļā
um pa pā |
|
| |
|
Post |
| |
| |
|
| 04:41pm 17/11/2017 |
| |
esmu iepazinusies ar divām meitenēm,
viņas abas dzīvo āgenskalnā, viņas abas raksta, un viņu abu mātes ir kaut kur prom.
man liekas, ka tur ir vēl |
|
| |
|
Post |
| |
| viena meitene |
|
| 04:42pm 17/11/2017 |
| |
viņai ir alerģija no vīrakiem un bērnības tuberkuloze apēda vienu viņas plaušu. Viņa daudz pīpē, jo viņai to darīt atļāva viņas plaušu ārste.
viņa man stāsta, kā viņas māte reiz pieauga pie dīvāna. viņa man stāsta, kā ārsti redzēja vīru, kurš salauza kāju, vīru, kura nemaz nebija, un kā sanitāre ar aukstu gumijas cimdu neērti noglaudīja viņas galvu.
viņa man stāsta par kaķi skapī un simtiem pielīmētu svecīšu istabā. viņa man stāsta par elektrību un pārvaldniekiem.
trijos no rīta mēs ejam uz lapu pirkt sieru un baltmaizi un viņa man stāsta par kaimiņieni, kura grib katru dienu mazgāt trīs pēdu platuma komunālās tualetes grīdu un pārvaldienu ar lēno balsi, tik lēnu, ka nekad nevar saprast, vai teikums jau ir beidzies vai arī viņš tikai lēnām atgremo vārdu.
četros no rīta mēs nolemjam negulēt un dzeram moku ar pienu no vīna glāzēm. viņa man stāsta par krīzes centriem un punktu sistēmām. par zīdaiņiem, kuriem neviens nepieskarsies. par desmit gadu sūrumu kas apaudzis vēlīgu auklīšu, uzraudžu, audzinātāju vaigiem.
sešos no rīta es cepu otrreizējās lietošanas siera pankūkas un birdinu pelnus izlietnē, kamēr jānis izliekas aizmidzis un viņa diedelē vēl desmit minūtītes miega.
aiz loga ir pagalms, pagalmā uz zemes ir izklāts liels, rozā paklājs, un pie mājas sienas ir pakārtas plīša rotaļlietas.
deviņos no rīta spīd saule, pagalmā ir koka pils, šūpoles, un drūms pusaudzis kurš glūn un paslēpj cigareti. |
|
| |
|
Read 1 - Post |
| |
|
|