zifs

Bauda - no rīta, pirms darba lēnā, pastaigas solī šķērsot Daugavu pa akmens tiltu. It īpaši, kad ir stiprs ziemeļu vējš (kura man šorīt pietrūka). Skatīties, ūdenī kurš izskatās pēc želejas un manā iztēlē ir glumšs, lipīgs un patīkami silts, par spīti tam, ka nodevīgie ledus kluči, vienmērīgi dreifē krastos un liecina par pretējo. Vējš no prāta izpūš visus steretipus, rutīnu un muļķību, ar kuru esmu apaugusi. Tāda svaiga sajūta.