Stāsts Nr.1. Bēdīgais
Posted by zifs on 2010.02.01 at 10:32Tas ir ļoti bēdīgs stāsts. Nav tā ka es ļoti labi pazīstu šo sievieti, taču viņas meitai es kādu laiku mācīju vizuālo mākslu, kā arī mēs ar viņu gājām vienā skolā, un sagadījies tā ka viņas meita un manas vienas no labākajām draudzenēm meita kopā mācās un ir labas draudzenes, ar izrietošajām sekām - dzimšanas dienu un citu ballīšu formā. Esam varbūt vairāk kā tikai paviršas paziņas. Katrā gadījumā viņas jaunāko meitu es itin labi pazīstu.
Tātad šī sieviete pirms diviem mēnešiem saslima. Triviāla lieta - caureja. Ārsti nevarēja saprasts, kas ir saslimšanas cēlonis un viņa visus divus mēnešus nogulēja slimnīcā, veica analīzes, utt, taču nekas skaidrāks nekļuva un labāk arī nepalika. Piektdien viņa nomira.
Viņas jaunākā meita neko nezina. Īstenībā viņa pat nezina, ka mamma bija slimnīcā.
Viņas 16 un 7 gadus vecās meitas paliek apaļas bārenes, jo reāli viņai vīra nav. (Tur ir visai komplicēts stāsts par bērnu tēvu, kurš ir precēts un kuram ir cita ģimene.)
Kad es iedomājos, ka tai mazajai meitenei nekad nebūs blakus pats svarīgākais cilvēks, nespēju novaldīt asaras...
Tātad šī sieviete pirms diviem mēnešiem saslima. Triviāla lieta - caureja. Ārsti nevarēja saprasts, kas ir saslimšanas cēlonis un viņa visus divus mēnešus nogulēja slimnīcā, veica analīzes, utt, taču nekas skaidrāks nekļuva un labāk arī nepalika. Piektdien viņa nomira.
Viņas jaunākā meita neko nezina. Īstenībā viņa pat nezina, ka mamma bija slimnīcā.
Viņas 16 un 7 gadus vecās meitas paliek apaļas bārenes, jo reāli viņai vīra nav. (Tur ir visai komplicēts stāsts par bērnu tēvu, kurš ir precēts un kuram ir cita ģimene.)
Kad es iedomājos, ka tai mazajai meitenei nekad nebūs blakus pats svarīgākais cilvēks, nespēju novaldīt asaras...