![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Lai izbeigtu savas mokas ar agro rīta celšanos, meklēju dažādus veidus, kā to padarīt vieglāk panesamu. Vakar vakarā izlēmu - no rīta celšos ar domu, ka esmu laimīga, ir sācies jauns rīts, mans ķermenis ir tik viegls un tā tālāk...
No rīta. Zvana modinātājs pirmo reizi.... Apziņa dod signālu, ka ja es to neizrubīšu, tad tas skanēs n-to laiku. ķermenis saņēmis signālus sagrābsta telefonu un izslēdz.
Zvana otrs modinātājs... šis ir daudz pretīgāks troksnis. Izrādās, tas nav mans. Par lielu prieku, tas tiek izubīts ātri, ātri
Zvana trešais modinātājs. apziņa zvana signālā atpazīst otro telefonu un dod iepriekšminētos signālus. un attiecīgi tiek veiktas iepriekšējās darbības. Laikam lieki ir teikt, ka mana apziņa vēl ir netveramā pusnomoda stāvoklī.
Zvana pirmā telefona modinātājs. apziņa jau sāk kļūt neapmierināta.
Un tad viņa atceras par vakar vakarā pieņemto lēmumu nodarboties ar pašiedvesmu.
Es dzirdu kā apziņa man saka:" tu esi laimīga, tev patīk šis rīts. Tu esi laim..." Tālāk viņa netika. Mans saprāts skaidri un gaiši lika tai saprast - NĒ!!!! Es ne tuvu neesmu laimīga, ja man ir jāceļas tik nežēlīgi agri. Un nav ko sevi muļķot!!! Tas nekad nenotiks!
Es nekad nepriecāšos par saullēkta iesārto padebesi, kurš caur miglu ir tikko tikko saskatāms. Rīta rasu zālē un to stirnu, kura ir izskrējusi šajā agrajā stundā no meža. Es nekad nebūšu mednieks, makšķernieks un sēņotājs! Mani neuzmundrinās agrās rīta peldes, kad neviena cilvēka nav ūdens tuvumā, jo viņi redz savu 36 sapni.
Man ir aizdomas, ka lielākā daļa cilvēku jūtas tā pat. Un es nesaprotu, kāda vella pēc darbam, skolai utl. ir jāsākas tik agri, ja cilvēku kuri negrib celties agri ir vairākums. Kāpēc mēs nevarētu sākt funkcionēt nu tā ap 11. Kurš ir izdomājis, ka prāts vislabāk darbojas rīta stundā? Varu droši apgalvot, lai kurš arī tas būtu viņš ir melis! Vismaz tik daudz cik tas attiecas uz mani.
No rīta. Zvana modinātājs pirmo reizi.... Apziņa dod signālu, ka ja es to neizrubīšu, tad tas skanēs n-to laiku. ķermenis saņēmis signālus sagrābsta telefonu un izslēdz.
Zvana otrs modinātājs... šis ir daudz pretīgāks troksnis. Izrādās, tas nav mans. Par lielu prieku, tas tiek izubīts ātri, ātri
Zvana trešais modinātājs. apziņa zvana signālā atpazīst otro telefonu un dod iepriekšminētos signālus. un attiecīgi tiek veiktas iepriekšējās darbības. Laikam lieki ir teikt, ka mana apziņa vēl ir netveramā pusnomoda stāvoklī.
Zvana pirmā telefona modinātājs. apziņa jau sāk kļūt neapmierināta.
Un tad viņa atceras par vakar vakarā pieņemto lēmumu nodarboties ar pašiedvesmu.
Es dzirdu kā apziņa man saka:" tu esi laimīga, tev patīk šis rīts. Tu esi laim..." Tālāk viņa netika. Mans saprāts skaidri un gaiši lika tai saprast - NĒ!!!! Es ne tuvu neesmu laimīga, ja man ir jāceļas tik nežēlīgi agri. Un nav ko sevi muļķot!!! Tas nekad nenotiks!
Es nekad nepriecāšos par saullēkta iesārto padebesi, kurš caur miglu ir tikko tikko saskatāms. Rīta rasu zālē un to stirnu, kura ir izskrējusi šajā agrajā stundā no meža. Es nekad nebūšu mednieks, makšķernieks un sēņotājs! Mani neuzmundrinās agrās rīta peldes, kad neviena cilvēka nav ūdens tuvumā, jo viņi redz savu 36 sapni.
Man ir aizdomas, ka lielākā daļa cilvēku jūtas tā pat. Un es nesaprotu, kāda vella pēc darbam, skolai utl. ir jāsākas tik agri, ja cilvēku kuri negrib celties agri ir vairākums. Kāpēc mēs nevarētu sākt funkcionēt nu tā ap 11. Kurš ir izdomājis, ka prāts vislabāk darbojas rīta stundā? Varu droši apgalvot, lai kurš arī tas būtu viņš ir melis! Vismaz tik daudz cik tas attiecas uz mani.