zifs

Tās ir pilnīgas muļķības par ģeņijiem, kuri mirst badā nāvē savas dzīves laikā, un tiek atzīti tikai pēc nāves. Šito var attiecināt tikai uz moderno mākslu, kad māslinieks ir savas pasaules vergs un nevinu viņa iekšējie pārdzīvojumi neinteresē. Publika pieprasa reālismu. Un tikai milzīgs PR spēj nodrošināt modernās mākslas pārstāvim popularitāti. Principā visi ievērojamākie mākslinieki (kurus mēs šodien atzīstam par ģēnijiem)līdz pat 19. gs, kad impresionisti sajauca visiem galvas, bija gan paēduši, gan atzīti savas dzīves laikā. To pašu var teikt arī par mūziķiem, zinātniekiem. Līdz ar to, atļaujos atzīt, ka tās ir muļķibas, ka ģēnijus atzīst tikai pēc nāves. Vecais, labais Leonardo pa galmiem vien tusēja un Goija bija pirmais Spānijas karaļa gleznotājs, nevar teikt, ka Mocarts nebija atzīts komponists asvas dzīves laikā. Viņš vienkārsī bija izšķerdīgs un nepraktisks tipiņš.