если листья бегают, бегайте за листьями - tā man seminārā teica tēvs iakovs, bijušais armijnieks, kurš rājās, ka atkal pagalms nav nogrābts, bet es teicu, ka ir nogrābts, tikai vējš visu sagrābto sapūš atpakaļ.



tēvs iakovs attēlā pa vidu

ej dirst
ar savu svecīti
katram sala vecītim
savu sala vecīti
un viss

un tā lai neaizmirst

jau rādās kokos sēdoši neesoši putniņi. mums bija drupačās sadrupis maizes kukulis, izliku to ārā putniņiem. tagad staigāju un skatos vai priedītēs nesēž un, liekas, ka sēž, bet piejot tuvāk, tie nav tumšibrūni putniņi, bet plankumi uz priedes stumbra. bet ap māju viņi dzied, ne jau tie lielie, bet kaut kādi mazie zvirbuļi un zīlītes čiepst un iesvilpjas.

man joprojām skices vai iesākti darbi patīk labāk par pabeigtiem. armīns jau pieradis, ka viņš kaut ko uzsskicē, ieklāj pirmos vienkrāsainos laukumus, bet es uznāku, nostājos un sāku sajūsmināties. bet tā ir. tagad viņam jauna glezna ar jūrnieku balli, kur jūrnieki saķērušies pa pāriem valsē. tas uzskicēts ar zīmuli uz balta audekla, bet dažiem jūrniekiem ar zilu krāsu iekrāsoti kostīmiņi. ne visiem. ir pāri, kur abiem, ir pāri, kuri tikai balta skice, un ir viens pāris, kur viens zils, otrs tikai skicēts. nu smuki. nekādu citu krāsu, tikai viena. man ļoti patīk tieši šī stadija. vēlāk izkrāsos visu, būs šā vai tā, bet šādi nekad vairs nebūs.

kas man visvairāk patīk koru video, kad safilmē tā, ka var redzēt dziedātāju sejas, kad lēni un pietiekoši tuvu slīd pāri un var labi apskatīt. es esmu burtiski aizgrābts no tā mormoņu kora manā fb, kur viņi dzied silent night. pirmkārt jau dziesma skaista, mana mīļākā ziemsvētku dziesma. angliski vēl teksts - son of god, loves pure light - dziedi un raudi. un kā viņi visi dzied, milzīga masa, dziesmu svētki kaut kādi, skaņa reāli varena un tādā aizgrābtībā, mormoniskā neprātā, bet katrs un katra tik skaisti tajā visā. viena nēģeriete arī pa vidu, un es skatos, man liekas, ka tā ir skuka. bet visi pārējie kā no filmas eņģeļi amerikā, jo eņģeļos jau tur bija tie mormoņi. dziesmas vidū vēl parādās absolūti ģeniāls diriģents, kurš izskatās pēc maza, labsirdīga gorbačova, tikai dievišķi salabotā variantā, un pilnīgā fucked up stāvoklī, un viņš diriģē uz gaisā pacelšanās robežas. beigās vēl tā resnā tante, kura izskatās pēc sosisočnajas, bet arī jau pārtransformējusies eņģelī. un galvenais visi izskatās laimīgi, viņi dzied laimīgi, kaut kādi dievišķi aplaimoti, fiziski un garīgi, ne cilvēciski histēriski. tāds pēdējo dienu svēto koris.

šogad mums nav eglīte, bet priedīte, un nevis uz grīdas, bet pie griestiem karājas no augšas. mantiņas un spīguļi kā parasti, tikai stīvens tagad netiek tām klāt, kā dziesmā dzied, skaties, ceļiniek, tur augstu augstu kokā, desa karājās un nevar dabūt rokā.

es armīnam saku, redz, kā viss klasiski - caur ērkšķiem uz zvaigznēm - a viņš man saka - un atpakaļ! - a es viņam saku - kas tev tādas gudrības samācīja? - a viņš man saka - kas tad to nezin?!

pirmie ziemsvētki ar kūpinātu cūkas šņukuru! tikai kad vēl tiksim līdz tam - varbūt kaut kad tumsiņā, kad būsim pārvarējuši balzāmu un šņabi!

austrālijā jau ir 22.decembris.