kens rassels turpina iepriecināt. šoreiz nenormāli rēcīgs vampīrkičs ar zilām vecenēm, daudz krutākām par jebkuru avataru. interesantākais, ko iznācis redzēt ar hjū grantu.

zirgus zirgiem, bet vai peļu gaļas dns tajās desās nav atrasts?

vēl mazliet un arī aiz loga iestāsies ziedonis.

kas par lapsu, kas par lapsu. staigāja ap māju kā mājdzīvnieks, vispār bez bailēm. labi, ka neizlaidām stīvenu, jo kad armīns izgāja no mājas uz darbu, viņa tieši bija pagalmā. skraidelēja gar šķūnīti, uzkāpa uz komposta kaudzes. liela lapsa, lielu kuplu asti. armīns pagalmā, šī neko, bezbailīga. armīns pa ceļu prom, šī pāris metrus aiz viņa drasē pakaļ, kā suns. es pa logu skatīdamies sāku jau uztraukties, ka neuzbrūk, varbūt traka. kas to zin, kā tādas lapsas kož. piezvanīju un teicu, lai uzmanās. tad viņš ceļmalā nolauza stibu un sāka dzīt to lapsu prom. pavicinājās, lapsa atskrēja mazliet nostāk, apmeta loku, bet vienalga turpināja sekošanu. kad zvanīju otrreiz, tad tik teica, ka esot atstājusies, tikai pie tiltiņa.

labi vēl, ka lāči te nestaigā. lai gan kas to zin, varbūt jāuzzīmē kāds lācis un tad pēc kāda laika parādīsies arī dzīvā veidā. kāds mazs miermīlīgs lācītis. lapsa jau man ir uzgleznota, mana vienīgā glezna, un, redz, ka staigā.

laikam trāpījās kreisais balzāms, jo vakar pēc pāris glāzītēm jau sāka mežģīties mēle, bet šorīt no tām pāris glāzītēm sūdīgi gan mutē, gan galvā.

sazāģēju pēdējos dēļus, tos, kuri atradās starp tām koka padonu kaudzēm. tagad jāķeras pie pašiem padoniem. tos nevar tāpat sazāģēt, tie ir sanagloti. no sākuma jāsadala un tad. kad beigsies padoni, armīns saka, esot kaut kāda viena veca priede tepat uz mūsu zemes nogāzusies. sauksim ediju ar motorzāģi, sazāģēsim to priedi un tad jau, skaties, arī vasariņa būs klāt.

no jumta visu dienu rībēdami gāžas sniega gabali.

nemūžam neiedomājos, ka kaut kas tāds vispār iespējams. šis pilnīgi noteikti ir viens no lielākajiem incidentiem visā kino vēsturē. derētu kā vizuāli satricinošs vainagojums cibas reliģiskajam faitam, ja visi kopā apsēstos un noskatītos. pēc šī un women in love kens rasels ir mans favorītākais režisors. un dereks džārmens arī ruku priložil (filmai).

lūk, tas ir kaut kas, par ko oficiālā katoļu baznīca varētu trakot aizrīdamās, nevis par kaut kādiem madonnas krustiem. un trakoja jau arī, visā pasaulē aizliedza un, ja neaizliedza, tad kur neaizliedza? tāda filma, pizdec. ar tādu spēku, ka neviens pretī nepapīkstētu, izietu no kino un vienkārši aizietu mājās, un pa ceļam nopirktu pienu.

es praktiski vairs neklausos mūziku, jau diezgan ilgu laiku mājās visu dienu ir klusums. ā, nē, ik pa brīdim tomēr uzlieku to the smiths plati, bet neko citu bez tā. tas tā pašam dīvaini un negaidīti, jo visu mūžu esmu klausījies un interesējies.