| grāmatu tirgū pie mana stenda pienāca stend-upa mākslinieks skutelis ar sievu un meitiņu. neuzkrītoši apģērbies, pelēka bieza žakete, zem kuras pelēka šalle, tāds nosiltinājies viss un nopakojies. nekādi joki no viņa nenāca un smieklīgs viņš neizskatījās, bet tomēr tas smieklīgums tur bija, bet tikai tā kā kāda regulējama lampa nogriezts uz minimālo. vienkārši tāda pozitīva sajūta ar potenciālu. sāka cilāt un pētīt lielo mandalu krāsojamo grāmatu, sāka to rādīt mazajai meitiņai. - tie bērni, kas tādas grāmatas krāso, ātri paliek gudri! - es nenoturējos un teicu meitenītei. - jā! tādi bērni, kas tādas grāmatas krāso, ātri paliek gudri! - man piebalsoja skutelis, mēs saskatījāmies, tad abi pievērsāmies meitenītei, bet meitenīte sāka pastiprināti šķirstīt grāmatas lappuses. |