vispār jau tas "es esmu" ir ļoti bībelisks, jo jaunajā derībā jēzus bieži saka "es esmu", tikai svarīgi jau nav nav izlasīt to un tad filozofēt par to, bet pašam dzīvot un nonākt līdz šim "es esmu" savā īpatnā veidā. tas ir kā atkāpties, atkāpties, atkāpties un tad pēkšņi uzgrūzties šim "es esmu" ar muguru, uzgrūzties dievam ar muguru. varbūt tur tas joks, ka dievs mums nekad nestāv priekšā, bet vienmēr aiz muguras.