Puškovs teica:
- Sieviete — tas ir mīlas darbgalds.
Un tūdaļ dabūja pa purnu.
- Par ko? — vaicāja Puškovs.
Taču, nesaņēmis atbildi, turpināja:
- Es spriežu tā: sievietei jāpielavās no apakšas. Sievietēm tas patīk, viņas tikai tēlo, ka nepatīk.
Un tūlīt atkal dabūja pa purnu.
- Ko gan tas nozīmē, biedri! Tad es vispār varu nerunāt, — teica Puškovs.
Taču, nogaidījis minūtes četras, turpināja:
- Sieviete izveidota tā, ka viņa visa mīksta un mikla.
Un tūdaļ atkal dabūja pa purnu. Puškovs mēģināja izlikties, ka to nemana, un turpināja:
- Ja sievieti paošņā ...
Šoreiz Puškovs tik smagi dabūja pa purnu, ka saķēra vaigu un teica:
- Biedri, tādos apstākļos pilnīgi neiespējami lasīt lekciju. Ja tas vēl atkārtosies, es vispār apklusīšu.
Puškovs, nogaidījis ceturtdaļminūti, turpināja:
— Tātad, pie kā mēs palikām! Ak jā! Tad nu tā. Sieviete mīl uz sevi skatīties. Viņa apsēžas pie spoguļa galīgi plika...
Pie šī vārda Puškovs atkal dabūja pa purnu.
- Plika, — atkārtoja Puikovs.
Tankš! — atcirta viņam pa purnu.
- Plika! — iekliedzās Puškovs.
Tankš! — atkal norāvās pa purnu.
- Plika! Plika sieviete! Pliks bābietis! — kliedza Puškovs.
Tankš! Tankš! Tankš! — saņēma Puškovs pa purnu.
- Pliks bābietis ar kausu rokās! — kliedza Puškovs.
Tankš! Tankš! — pār Puškovu bira sitienu krusa.
- Bābieša aste! — izvairīdamies no belzieniem, kliedza Puškovs.
- Plika mūķene!
Bet nu Puškovam iekrāmēja ar tādu spēku, ka viņš zaudēja samaņu un kā nopļauts sabruka uz grīdas.
1940