man nav nekāda tāda stāsta, es vienkārši raudāju katru rītu. mamma maksāja par mani dubulti vecākās grupiņas audzinātājai un tā mani auklēja uz rokām līdz pusdienām, kad mamma visbiežāk jau nāca pakaļ. gāju vienīgajā latviešu - 6gadnieku grupā visu laiku no 2-5 g.v. un mūs tur gatavoja skolai, lika skaitīt zīles.
turklāt mamma mani laida bērndārzā "pašas labā", nevis tāpēc, ka bija jāstrādā. bet man nepatika celties un man nepatika tie cilvēki (man gan bija 2 draudzenes: Ieviņa un Diāna, ar abām pēctam mācījāmies skolā kopā un abas super, bet ari viņas savstarpēji bija lielākas draudzenes, nekā es ar viņām). man vislabāk patika mamma, jo viņai bija tādi tumši sarkani, biezi, gari mati, gari auskari un sarkan-brūns džemperis ar dekoratīviem caurumiņiem, aiz kuriem bija viņas lielās, mīkstās krūtis, uz kurām nolikt galviņu.