| katram kaķim savi paradumi. kad faņa nāca mājās no pastaigām pa lauku, tad cēlās uz pakaļkājām un skrāpējās gar vasaras durvju stiklu. ar stīvenu tādā ziņā bija problēmas. nevarējām uzminēt, kad viņš ieradies - līdz šim sēdēja tikai ārpusē pie durvīm vai labākajā gadījumā pie tām pašām durvīm cēlās stāvus un tikai lūrēja iekšā caur stiklu, bet neskrāpējās. un bieži mēs to viņa lūrēšanu nepamanījām. kopš vakardienas lietas mainījušās uz labo pusi - stīvens ieradies no pastaigām uzlec uz tilberga betona sola, bet no tā uz palodzes. un sēž tur aiz loga pilnā augumā, liels un balts, nepamanīt neiespējami. |