man kā introvertam jebkuras bēres šķiet farss - priekš manis sēras un samierināšanās ar tuvinieku aiziešanu ir ļoti intīms pārdzīvojums, neredzu jēgu nākt un publiski paraudāt. Ja aiziešanu gribas atzīmēt kopistiski, tad tiešām labāk ar smiekliem un jautriem stāstiem par aizgājušo utt. Kurš gan sev nenovēlētu tādas bēres