Neesmu gan padziļināti interesējies, bet latviešiem bērēs taču ir ierasts padziedāt un vakara gaitā arī uzdejot, pacilājot glāzītes par aizgājušo. Kā Mirtas tantes bērēs. Un tādas bēres es arī atceros no bērna kājas, cik ir nācies būt, kur skumjas izdzied un vēl izdejo.
Un nekad neiedomātos, ja kāds iesmējies bēru procesijas laikā, ka tas uzreiz būtu necienīgi. Ir taču nozīme, kādā brīdī, kādā mirklī, kas tiek darīs un kā.