jā, kaut kādas necilvēcīgas mums publiski diezgan bieži tās attiecības. es pēdējos gados daudz par to domāju un, kad vēl biju Rīgā, centos palīdzēt, ja redzēju nepieciešamību - nu tur, piemēram, izcelt bērnu ratiņus, vai nopīkstināt tantiņai ētalonu vai tamlīdzīgi. uz ielas pakritušiem iet klāt gan joprojām baidos, zaķapastala.