noskatījos filmu ar teilori un bērtonu kam no vulfa kundzes bail un atcerējos katru teikumu no lugas. liepājas teātrī ar klētnieci, bartkeviču, kvālu un āboltiņu redzēju to kādas reizes septiņas. pirmajā reizē lugas beigās man sākās histērijas lēkme, raudādams aizmetos uz ģērbtuvēm, kur pārspēlējusies klētniece mani mierināja un ierakstīja manā pelēkajā blociņā - viņš ir dzīvs! mēs viņu nenomirdinājām. labākā izrāde mūžā, kādu esmu redzējis, labākas vairs nebūs, es domāju. teilore filmā arī bija laba, labākā teilore, kādu esmu redzējis, bet klētnieces marta tomēr palika nepārspēta.