skaista dziesma bija. dzejolis no mana liepājas posma, uz to romatisko. nezināju jau ko gaidīt, bet kad sāka dziedāt un spēlēt, tad es viss tāds - oh! - acis kā bļodas, asinsvadi paplašināti, asinsspiediens augšā līdz pēdējai notij. man ļoti patika. ilze teica, nu tev arī ir sava dziesma. un pēc tam otrā rītā, kad runājām, viņa teica, ka ešenvalds esot teicis, ka tā esot dziesma ar reālu hīta potenciālu. ir jau arī. tika dziedāta pirmās daļas pašās beigās kā pēdējā, pats ešenvalds uznāca uz skatuves un dziedāja līdz un pat ilze beigās pagriezās pret skatītājiem un dziedāja, kamēr publika ekstāzē lauza krēslus.