tikai pēc silvijas kristel nāves un kāda fb fana posta uzzināju, ka aktrise ar pazīstamo vārdu ir emanuēla, bet džo dalesandro filmējies arī franču filmā la marge, kuru citur sauc par emanuela 77, bet vēl citur the streetwalker. filma pieminēta ļoti maz, iznākšanas laikā saņēmusi tikai iznīcinošas kritikas un izgāzusies kinoteātros visās pasaules malās. to uzfilmējis valeriāns borofčiks, margināls erotisko filmu režisors. pati silvija kristel atzinusi šo filmu par savu mīļāko filmu. filmā ir forša 70to gadu mūzika, gan franču, gan angļu. filma ir klusa un skumja, tajā ir maz teksta un kaut kas no skaista sapņa, kādus redz reti. vai no neskaidrām, miglainām atmiņām, kas visu laiku bēg prom un neļaujas noķerties. vai arī tā ir tā sajūta, kas kaut kur fonā plivinās skābeklim, kad sasniegts pareizais alkohola un zāles daudzums un proporcijas un ir jau tik vēls, ka visi ciemiņi aizmiguši un var izskumties viskosmiskākajā veidā. nē, tā filma protams ir sūds, bet skābeklis tajā ir, džo dalesandro arī, un krāniņš vienā kadrā, frontāli, īsi un konkrēti, šeit es esmu un liecinu.