šī man ir tāda kā privātā leģenda. neesmu to redzējis, bet man viņa ir patikusi visus šos gadus, esmu par to zemapziņā domājis kopš bērnības, kad izlasīju par to kinožurnālā un izgriezu no tā rudās ipēras portretu. esmu uz šo portretu tik daudz skatījies, tas vienmēr asociējies ar mežģīņu darinātāju, tāpēc ir sajūta, ka arī filma redzēta. varbūt, ka tā arī ir redzēta, tikai kaut kādā astrālā. man tātad otrādi - nevis "neesmu redzējis bet nepatīk", bet "neesmu redzējis bet patīk". tagad jānoskatās pa īstam. burvju kalnu arī gatavojos izlasīt 30 gadus, kamēr pagājšgad izlasīju, tagad filmu, ar kuru līdzīgs stāsts.