pilnīgi par citu - bet tomēr, kā tie šķidrumi ķermenī ceļo. tieši šodien sēņojot kaut kā iznāca ar bērniem parunāt, nu, ka asaras var arī pa degunu tecēt, un ka puņķi rīklē nonāk, un, ja degunā vai acīs iepilnina, tad arī rīkles galā nonāk tā īpašā garša, vārdu sakot, viss tur galvā ir savienots ar visādām ejām. un tad es atcerējos, ka manam patstarītim bērnībā bija tāds joks, ko pieaugušajiem demonstrēt: paņemt mutē pienu un kaut kā izspiest viņu pa acīm ārā. goda vārds.
un tur jau nav tālu līdz "vairāk raudāsi, mazāk čurāsi"