pie tā teiciena bērns vienkārši sāk domāt par to, kāda saistība tad viņa ķermenī ir starp tiem diviem šķidrumiem, par cik daudz jāizraud, un par cik mazāk tad būs čuru, kā tās čuras vispār nonāk līdz acīm, vai varbūt pa vidu ir kāds rezervuārs, kaut kur starp acīm un urīnpūsli, kur viss tas asaru čuru kopējais daudzums krājas, un kā vispār tās čuras tā var pacelties līdz acīm un vai tad asarām un čurām ir viens sastāvs, tad jau asaras būtu dzeltenas, un vai tik mani te nemuļķo. stāv bērns samulsis un domā pie sevis visus šos jautājumus, bet visas asaras pa to laiku no vaigiem jau nožuvušas.