par koku var spriest pēc tā augļiem un starp gara augļiem ir patiesība. es domāju, ka evaņģēlijā ar patiesību nav domāta dokumentālā proza, bet katra vārda atbilstība savai būtībai. tāpēc par garīgāku tekstu uzskatu tādu, kurā ir šī atbilstība, kurā katrs vārds, kaut vai tas ir rupjš, bet lai ir patiess un dzīvs, iepretim tam, ka pasaulē par garīgu tekstu tiek uzskatītas garīgas fantāzijas, kurās ir kaut kas jūsmīgs par dievu. tas ir, es uzskatu, ka par garīgumu liecina nevis tēma, sižets, bet tas vai paši vārdi ir iekšēji dzīvi un nav zaudējuši savu kodolu. protams, ka es negrasos iet krusta karā, katrs putniņš lai čivina savu dziesmu, es tikai formulēju savu attieksmi un sakārtoju savu galvu par to, kas šajos putniņos labs un kas ļauns.

a psalmi tev patīk?

jā, bet ne tik ļoti kā evaņģēliji, jo psalmi tomēr vēl kā aizsvīdušā spogulī. sen neesmu lasījis. visvairāk man patīk tā vieta, kur bija par to, ka sātans staigā ap māju kā lauva rūkdams un ka nevajag blandīties apkārt ārpus mājas. nu to es tagad pēc atmiņas saviem vārdiem :) jāsameklē precīzais teksts.