jāsāk ar to, ka pareizticīgajiem baznīcas ir citādas nekā rietumu kristiešiem. kamēr rietumos tās ir tikai celtnes, kurās sapulcējas ticīgie un caur augsto torņu smailēm raida savas lūgšanas uz dieva pusi kaut kur tālu ārpus baznīcas debesīs, pareizticīgajiem baznīca ir kā dzīvs dievcilvēka ķermenis, kurā matērija piesātināta ar dievišķām enerģijām. tāpat kā attēla svētums ikonās, tāpat pati telpa, visi rituāla priekšmeti, priesteru tērpi, viss materiālais ir nevis tikai simbolisks un funkcionāls, bet vistiešākajā veidā dievišķs un iesvētīts, kā dieva dēls dievadzemdētājas miesā, kā vārds, kas tapis miesa. ja esi pareizticīgo baznīcā, tev jāzin, kur tu drīksti iet un kur nedrīksti, jo ir atsevišķas telpas daļas, kurās parasts ticīgais nemaz nedrīkst atrasties. piemēram altāris, kas atrodas aiz ikonu sienas, pieejams tikai priesteriem un citiem kulta darbiniekiem, sievietes tur vispār kategoriski nedrīkst atrasties. ja kāda sieviete tur nokļūst, tad jāiesvēta no jauna visa baznīca, jo tā skaitās apgānīta. tāpat īpaša ir teritorija, kas atrodas starp centrālo analoju, galveno ikonu, kas nolikta uz paaugstinājuma baznīcas centrā un ķēniņa vārtiem ikonu sienā, aiz kuriem atrodas altāris. šo teritoriju nav ieteicams šķērsot un, ja kāds to izdara, tam tiek aizrādīts. šīs teritorijas ietvaros atrodas arī paaugstinājums ap ikonu sienu un ķēniņa vārtiem. tā ir priestera vieta, no kuras liturģijas laikā laikā ticīgajiem tiek pasniegts svētais vakarēdiens un veiktas citas rituālas darbības. pussy riot savas akcijas laikā bija uzrāpušās tieši uz šī paaugstinājuma, tāpēc ticīgo sašutums ir saprotams. tā nebija vienkārši akcija vietā, kur tiek lūgts kaut kāds mistisks no matērijas atdalīts dievs, tas bija gluži vai fizisks aizskārums. kā nevainīgas meitenes apgramstīšana intīmās vietās vai, sunīšiem saprotamā valodā runājot, pirksts, kas iebāzts nopraidista dibenā. skaidrs, ka sacēlās vājprāts. rietumnieki ar savu dievs-debesīs-ķēniņš-uz-zemes tajā saskata tikai ideoloģisku akciju, kamēr pareizticīgajiem, pat tiem, kas ir pret putinu un baznīcas vadības brāļošanos ar varu, tas ir kas cits. kā jau teicu, perverss fiziskais aizskārums. jo politika ir politika, bet kults un rituāls ir kults un rituāls. un pareizticīgo baznīca ir tieši rituāla vieta. rituāls un tajā esošās garīgās dāvanas ir pēctecības rezultātā stingri nodotas no priestera priesterim no apustuļu laikiem, neatkarīgi no tā, cik politiski tikli ir šie priesteri. un cilvēki iet uz baznīcu nevis pie politiski netiklajiem priesteriem, bet uz kulta celtni veikt rituālu un saņemt dievišķo enerģiju caur to. ticīgo acīs pussy riot vienkārši to apgānīja. ar pragmātisku prātu šīs emocijas grūti saprast.

tas, ka tajā iejaucās valsts vara un valsts tiesa, ir pavisam cits jautājums. es domāju, ka tāda valsts varas piedalīšanās baznīcas dzīvē ir tikpat apgānoša kā pussy riot ālēšanās, gandrīz vai - kāds podiņš, tāds vāciņš. vienkārši simpātijas ir meiteņu pusē, jo piedot, ja esi cilvēks, ir vieglāk nekā nosodīt. tāpat automātiski nostrādā līdzjūtība pret indivīdu, kuru apspiež valsts vara no spēka pozīcijām. un kurš gan nezin, ka valsts kā tāda ir represīvs aparāts un nekas labs ar to nesaistās. ir līdzīgi kā ar praidiem - viens no otra izriet un viens otru atmasko. un paldies par to. acīmredzot, ar baznīcām nudien kaut kas vairs nav kārtībā. vai arī ar pasauli un cilvēkiem, jo tajā pašā pareizticības vēsturē ir bijis gadījums, kad baznīcā ielauzās psihiski slims, lasi sātana apsēsts, vīrietis un noģērbies pilnīgi pliks iedrāzās pa ķēniņa vārtiem altārī un uzrāpās uz upurējamā galda. precīzi nepateikšu, kurā baznīcā tas notika, bet laiks bija pagājušā gadsimta sākums krievijā un tas bija sarkanās revolūcijas priekšvakars. varbūt pussy riot arī ir tādi revolūcijas cīrulīši, kas to zin.