| paldies stīvenam, vētra tiešām aizgāja mums garām. tālumā virs jūrmalas un rīgas nomidžinājās metinātāju gaismas, kaut kas parūca, kaut kas palija un tad miers. visu nakti turēju vaļā jumta logu, pats gulēju pažobelē, stīvens murrādams blakus. domāju, ja sāks līt, tad jau dzirdēšu un aiztaisīšu. bet nesāka. tagad tikai sāka. nu lai tik palīst, varbūt mežā kāda sēne izaugs. |