bet ar čūskām jāuzmanās, mums veco kaķīti, kad bija vēl jauns, odze sakoda. dzīvojās viņas, odzes, mums akmeņu kaudzē, un kā gadījās, kā ne, laikam kaķītis bij izdomājis paspēlēties, opis to pat bij redzējis. un tad arī tāds viss piepūties un panikā mājā ieskrēja, zem gultas paslēpās. kad izvilkām, jau kājiņa visa kā bluķis. likām žņaugu, meklējām dakteri, bet svētdiena, neviens nestrādā Ventspilī. beigās vienu atradām - saka, potes nav, vispār nav tādu kaķu pošu, jo proteīni viņiem citādi kā cilvēkiem. sašpricēja sirsniņai, sašpricēja pretalerģiskos, un kaķītis izdzīvoja - jo bija jauns un stiprs. bet visu nakti tāds auksts gulēja blakus gultā, uz nāves robežas.