man ir ļoti maz iespēju vispār kādu satikt un parunāt. es dažreiz domāju, kā man gribētos aizbraukt pie tevis un visu ko izstāstīt, kā grēksūdzi izsūdzēt. bet tev prarasti ir vēl vairāk sakrājies.
iepriekšējā vakarā es arī biju izgājusi - pie mayas ciemos, bet nebildu vispār ne vārdiņa, tikai klausījos. tur bija visādi teātra un kino cilvēki, un viņiem bija strikti viedokļi. viņi man prasīja, ar ko es nodarbojos, un man nebija, ko atbildēt. kāds teica, ka tie, tas nav tikuši teātrī, ir diletanti un tml.

bet pie tenisona nebija nekādu tādu jautājumu. mani arī kaut kā automātiski atgrūž new-age, un tas, ka dejotāji saģērbjas kā geišas, nepatīk arī hipiju stiliņš, bet es neko tādu nejutu klātienē viņus satiekot. man patika, ka viņi neko neapgalvo, bet eksperimentē ar jaunām formām. un nemaz nebija plakani kā varētu šķist, bet ļoti šarmanti.

es noņēmu tos komentārus, jo es negribēju, lai visādi citi lasa, kā man gāja.