| plunčājos pa dīķi, gan brasā gan kraulā. skatos stroboskopā zem ūdens, kā tie saules stari ūdenī lūst, it kā spīdētu no dīķa dibena. peldu uz muguriņas un skatos zilajās debesīs. domāju, skaties tajā skaistumā un novērtē, kamēr vari, bet acis jau platāk par platu neizpletīsi. |