| koki jau arī ir apgūti. aizvakar bija uzkāpis vienā priedītē tik augstu, ka es jau vairs nevarēju aizsniegt un nocelt. armīns grasījās iet pēc trepēm, bet pa to laiku jau pats noplanēja lejā. pret kādu zaru pazari krizdams atsitās pa ceļam, bet nekāda vaina. tagad vairs nerāpjas tik augstu, tikai staigā kā virves dejotājs mūsu acu augstumā, apbrīnojamais kaķu līdzsvars.
vēl arī tas, kā lasīju par baltajiem turku angoriešiem, šai šķirnei nav īpaši bail no ūdens un tā laikam arī ir, jo šovakar pēc lietus izlēkājās pa slapjo zāli zem lielā bērza tā, ka bija slapjš viss no vienas vietas kā slapja žurka, bet neko, nekāda diskomforta, laimīgs. |