nesen atkal bija nokritis krusts. no rīta skaloju seju un skatos spogulī virs izlietnes - krusta nav. vispār jau tā saitīte, kuru baznīcā pirku kopā ar krustu, bija izturīga, un nelikās nevienā posmā izberzusies. armīns saka, paskaties gultā. tā arī bija, krusts bija gultā zem segas, bet saitīte tā arī kaut kur pačibēja. paņēmu vienu armīna ādas saitīti, kura tur kaut kur uz galda pagadījās, ievēru krusta acī un uzsēju kaklā. turās stingri, tikai mazliet par īsu - krusts sanāk uzreiz zem kakla bedrītes un pāri galvai to pārvilkt nevar, nelien. un vēl esmu uzsējis to otrādi, ka izcilnais krustā sistais jēzus tagad ir uz iekšu pie miesas, bet aizmugurē iegravētā lūgšana da voskresņet bog uz ārpusi. nekas. tā arī staigāju. lūgšana ir pret dēmoniem. ja kādi grib nākt no ārpuses manī iekšā tad tiem pretī tagad ir nolikti svētie vārdi.