aizgāju gulēt pusdivos, pamodos pusčetros, nevaru gulēt. armīns vakar no kučiņa atnesa divas trīslitrenes ar pašraudzētu alu ne alu, brūnu, rūgtu, duļķainu. parasti veikala alu nedzeru, bet šo sadzēros, jo baigi garšīgs, un staigāju visu vakaru raudādams. aizgāju, ielecu dīķī, nopeldēju neprātā milzu apli, nomierinājos. atnācu atpakaļ, ielēju vēl un turpināju raudāt. noskatījos vēlreiz irbenāju. pagulēju tās divas stundas un tagad vairs nevaru gulēt, tāds kā karstums kā kas. stīvens vēl bija ielīdis atkal tajā lezbiešu dīvānā, kā viņš tik pamanās man nervi beigti. labi, es saprotu, tur pašā dīvāna apakšā zem visa ir kādu 5cm sprauga, pa to viņš aizlien dīvāna aizmugurē, bet kā viņš no aizmugures pamanās ielīst dīvānā iekšā ir taisni brīnums. tas dīvāns sastāv no diviem sāniem, virsējās daļas un apakšējās izvelkamās. tā virsējā balstās uz tiem diviem sāniem, uzmaukta uz tapām, bet tagad ir nonākusi nost no tām tapām un uzgāzusies virsū tai apakšdaļai, tā kā nekādām spraugām nevajadzētu būt, bet vienalga, kaut kādas līču loču spraugas tur noteikti ir, jo saukāju saukāju, stīven stīven, kamēr no dīvāna atkal atskan žēla ņaudoņa un es ar lukturīti paspīdinu centimetru platajā spraugā, kas no priekšas, un protams ka stīventiņš atkal sēž dīvānā un nevar tikt ārā, ķeksē ar ķepu.

jā, pamodos, vārtījos un domāju domāju par arsēniju joprojām, kamēr atcerējos, ka nemaz tāds baigais tenoriņš viņš nebija, diezgan zema, nostādīta balss, pat sadzirdēju ausīs viņa "привет георгий!" un labi palika.

liec mierā ārstniecības augus!!