mani drīzāk tā dinija deģa bilde kaut kur šausmina, jo kaut kur es jūtos viņam līdzīgs. nē, nu mēs esam dažādi cilvēki un ķermeņi mums dažadi, bet cilvēka ķermenis paliek cilvēka ķermenis, tas ne visiem ir ideāls un novecojam mēs visi, tāpēc es kaut kā nespēju ar līdz galam tīru sirdsapziņu par to attēlu uzjautrināties. un negribu iet no šī jautājuma pa mūžam drošo izeju, ka runa jau tikai par seju, jo neticu, ka visi mēs nu tik pēkšņi būtu kļuvuši brīvi no pieķeršanās savam fiziskajam ķermenim, galva mums ar ideāliem visiem ir sakoļīta.

no otras, pareizās puses skatoties protams vienalga, jo brigid berlin bija resna vājprātā, bet skraidelēja plika visas pasaules priekšā, un brigid berlin ir primāra, kamēr pasaule sekundāra.