visas kājas asiņainās švīkās. rokas jau apdzijušas. kad es sēžu pie kompja un rakstu savās seksīgajās šortās, stīventiņš no pagaldes kā grib tikt pie manis klēpītī, tā tik lec un ar nadziņiem pa kāju nošļūc atpakaļ uz grīdas. un tad es viņu sagrābju un iemetu sev starp ciskām uz muguras un saspiedis viņa ķepiņas savās lielajās rokās kratu un izbolītām acīm uz viņu kliedzu, bet mazais baltais spalvu kunkulītis skatās uz mani no apakšas uz augšu ar savām nevainīgajām dzintara podziņām un nesaprot, kas tā par par apokalipsi.