atbrauc armīns no langes, runājamies uz sliekšņa.

es saku, šogad jau paskaties kā saauguši smiltērkšķi priekšā un bērza zari no sāna. nākošgad vēl tā saaugs, ka vispār nevarēs neko redzēt.
ko nevarēs redzēt, armīns prasa.
kā ko, mūsu pagalmu no kaimiņu otrā stāva loga, ko mēs te daram.
baigi viņiem interesē.
protams, ka viņiem interesē. visiem mietpilsoņiem interesē.
jā, jā.
ko jā jā. es esmu pilnīgi pārliecināts - ja var redzēt, tad interesē. un it sevišķi tādi, kā mēs.

un kāpēc lai neinteresētu. es piemēram vienmēr, kad paskatos uz to pusi, ieraugu to logu un padomāju, lūk logs. gribot negribot. kāpēc gan lai viņi vienmēr paskatoties pa to logu un ieraugot mūsu pagalmu, neredzētu, kas tajā notiek, un, ja jau ierauga kaut ko, tad jau noteikti ieinteresējas, nav jau nekādi roboti.