es nezinu, kā no malas izskatās, bet iekšēju sajūtu ziņā tas nekrozais ļenganums tiešām paliek un vairs līdz galam nepazūd. then again, kāda ir jēga paziņojumam "esmu pret abortiem", jo pilnīgi neviens jau nav par abortiem un abortu ideju kā tādu, arī tie, kas nonāk līdz tādam lēmumam, paši par sevi nav *par* šādu lēmumu, bet gan iet šo ceļu *par spīti* tam, ka tas ir aborts un viss, ko tas nozīmē.