a mūsu stīvensons regulāri nodirstām kājiņām, izmīcās pa saviem kakučiem un nemāk vēl lāgā nomazgāties, neprot nobalansēt uz asteskaula ar to pacelto kāju - krīt uz sāniem. es saku - stīven, nomazgā taču dibenu! vakar pēc kastes izkāpa un šļūc ar dibenu pa paklāju, tas ir tā, ka kārpās ar priekškājām uz priekšu, bet dibens pie zemes, slauka to dibenu tā, viltnieks.

vakar un šodien biju iznesis ārā uz sliekšņa, lai paelpo svaigu gaisu. staigāja gar pašu sliekšņa maliņu, ošņāja zāles stiebrus, apkārt viss tāds liels un svešs un smaržīgs. pastaigāja un pats iegāja mājā atpakaļ. mežā dzīvo lielā plēsīgā pūce un lapsa. tām tik tādu sniegbaltu kaķīti padod, pūčulēniem par prieku.

vakar ieēda jauno barību, a. tomēr aizņēmās no ainas 2ls un nopirka vislētāko bundžu darling. ieēda un sāka drasēt pa māju kā negudrs, no viena gala uz otru, krustām šķērsām. tad padirsa un nomierinājās. varbūt tajā barībā kādas aktivizējošas vielas iekšā, kaine ānung.

pa trepēm uz otro stāvu vēl augšā nekāpj. tas ir kāpj, tikai mazliet. vakar bija uzkāpis uz otrā un trešā pakāpiena, šodien tikai līdz piektajam un tad atpakaļ. kad tiks līdz pašai augšai, nezinu, ko darīt. būs jāliek atkal šķēršļi priekšā, kā mēs ar faņu darījām, jo bail laist tādu mazu duraciņu augšā staigāt gar stāva malu, ka nepārveļas pāri un nenolido lejā. nokrist veselu stāvu nav gluži tas pats, kas nokrist no krēsla.