rocky horror picture show neiestanovīja. nu man jau mūzikli vispār tā ne visai un šis likās kā viens liels meat loaf klips ar dūmiem un melnajām zeķubiksēm. šēras tik trūka, toties bija sjūzena sarandona. un filma par transseksuāļiem, bet neviena transseksuāļa tur nebija. domā, uzkrāsos lūpas, uzvilks sieviešu laiviņas un uzreiz transseksuālis, nekā nebija. man patīk kad ar cieņu tai lietai pieiet, jo kad dara ar cieņu, tad sviests ir daudz lielāks.

ja staigā sieviešu augstpapēdenēs, tad tā, lai solis stingrs un precīzs, nevis potītēs ļodzīšanās, un tad skrien kā no kalna un bremzē ar abām rokām pa gaisu un balansē. ja nestaigā kā karaliene, tad labāk nevajag vispār.

priekšā kaut kādi panki mēģināja imitēt amerikāņu kino, kur publika filmas laikā tēlo aktieriem līdz (vismaz septiņdesmitajos tā esot bijis, cik atceros no bērnībā dzirdētā). atkārtoja atkārtoja tur tos tekstus dubultā viens džekiņš, kamēr cits no otra zāles gala nobļāvās - shut up! - un tad tas imitators norima uz kādu laiku. tikai filmas beigās iegaudojās - nav dzīvē jēgas, nav! - un šoreiz no cita zāles gala saņēma atbildi - tev varbūt arī nav! - un visa zāle tā hahaha. nu normāli tā, man patika.

visu filmu sāpēja galva. jau pirms tam sāka sāpēt. pa ceļam uz filmu satiku žoludi, uzsauca man 150g šņabi, domāju pāries, huju. tagad tikai pie santas paēdu, iedzēru kafiju un pārgāja. tā sāpēja, ka grūti pat parunāt, baigais rocky horror.