ceturtdien biju ciemos pie santas un ingmāriņa ģimenes un mazais eiženiņš jau palēnām ceļas kājās! ja ir pie kā pieturēties. bija pieslējies pie veļasmašīnas un skatījās iekšā, kā tur veļa griežas. to jau var skatīties kā vorhola filmu ar sākumu un beigām, kad sākumā ieliek, beigās izņem, bet pa vidu tas process, kad tā griežas un neviens veļas gabals nekad nesakrīt vienā un tai pašā vietā vienādi. interesanti!