ar veco melno kino viss ir labi, tikai kādā 40 minūtē es vienkārši rubos ārā, sākumā, nu es skatīšos ar vienu aci, otru aizvēršu, lai tā paguļ, un tad jau apziņa palēnām pārvietojas uz to aizvērto aci, bet atvērtā skatās filmu tikai tehniski, vairs simtprocentīgi neuztverot saturu, tad es pamainu acis un aizveru otru, bet tas līdz uz pavisam īsu brītiņu, filmai jēga jau sāk zust, un tad es izdomāju, ka aizvēršu uz pavisam īsu brītiņu abas acis un klausīšos filmu tikai ar ausīm, jo šajā ainā jau nekāda darbība tāpat nenotiek, runā vien, un tad es aizveru abas acis un tad jau es guļu, filmas skaņa skan kaut kur sapņa fonā, bet tam jau vairāk tāda kā psihodēliska funkcija, jo kad es atkal atveru acis, filma jau ir aizskrējusi nezincik uz priekšu un tajā notiek jau tādi notikumi ar tādiem varoņiem, par kuriem man vispār vairs nav nekādas jausmas.